Tiesas sēde pret latviešu patriotu Gunāru Dzenīti

28.02.2019 notika otrā no trijām tiesas sēdēm pret latviešu patriotiem. Būtībā viss tas pats , kas pirmajā ar to atšķirību ka tiesas sēde bija atklāta līdz brīdim, kad tika nolemts izskatīt vēstuli ar ierobežota satura informāciju. Ļoti uzjautrināja un nedaudz apbēdināja apsūdzības jautājumi apsūdzētajam. Tādi jautājumi kā :”kādēļ šie simboli ir tieši tādā salikumā, kāda tam nozīme ? , kādēļ tieši tādas krāsas ? un pats uzjautrinošākais jautājums – ja jau tur nebija publisks pasākums, kādēļ fotogrāfijā ir redzami tik daudz cilvēki ?” jautājumi vēl bija daudz, taču šie palika atmiņā. Tāpat atmiņā palika apsūdzības atbilde, kad Orols iebilda ka apsūdzībā ir norādīts nepareizs laiks , kad viņi atradās pie Brīvības pieminekļa. “Laiks nav būtisks” Ņemot vērā ka tiesas sēdē man nebija iespēja izteikties atļaušos atbildēt uz šiem jautajumiem šeit, kaut gan uzskatu ka Latvietim atbildes ir skaidras tāpat.

1. Veidojot karogus tiek izveidoti daudz dažādi varianti un pēc kopīgas apspriešanās izvēlas vienu, to, kuru atbalsta lielākā daļa. Mēs redzam Laimes zīmi un Māras zīmi, kas liekus paskaidrojumus neprasa. Un saliekot kopā mēs iegūstam Laimi un izdošanos, tas ir tas ko novēlam arī Latvijai.

2. Tas pats attiecas arī uz krāsu salikumu. Dažiem patīk vienas krāsas , citiem pavisam citas un jāatrod ir kompromiss.

3. “Kādēļ tur ir tik daudz cilvēku ?” ….. Tā ir svētku diena, Rīgas centrs, Brīvības piemineklis…

Un kā var nebūt būtisks jautājums par konkrēto laiku ja Gunārs tiek apsūdzēts likuma par “publiskiem pasākumiem” pārkāpšanu. Publisks pasākums notiek konkrētā laikā un vietā. Tu vai nu tur esi vai neesi.

Tā bija tikai dažās no acīmredzamākajām “muļķībām” no apsūdzības puses.

Patika Igora atgādinājums par to ka Gustavs Celmiņš kuram pārmet nacismu, tika cīnījies pret okupācijas režīmu un tieši nacistiskā Vācija viņu apcietināja. Viņš nebija Nacists, viņš cīnījās par Latvijas Neatkarību, tāpat arī organizācija “Pērkonkrusts”. Viņi cīnījās par Latvijas Neatkarību, viņi bija pret visiem okupantiem, gan no austrumu, gan rietumu puses, gan arī pret diktatoriem no sava vidus.

Atgriezīsimies nedaudz pie tiesas sēdes. Gunars Dzenītis savu vainu viņam inkriminētajā pārkāpumā neatzina, jo viņš neatradās publiskā pasākumā un viņam nebija karoga ar nacistiskās vācijas simboliku. Tie visi ir Latvijas kultūras nezinātāju un noniecinātāju izdomājumi. Tie ir Latviešu tautas kultūras simboli, kas ir tikuši lietoti Latvijā un visā pasaulē pirms nacistiskās vācijas un tiks lietoti tik ilgi cik pastāvēs Latviešu kultūra.