Edvarts Virza par dēmokrātiju.

Edvarts Virza.
Lūgšana.

….Nāk negods, kas mūs tin un pekles sarkans kauns
No dēmokrātijas, ko gars kāds īgns un ļauns,
Kas tautai padomu un saprātu bij ņēmis,
Mūs zemē svētajā no sevis ārā vēmis.
Kopš tautu sagrābis šis polips briesmīgais,
Pilns nikna puvuma un trūdu smakas gaiss,
Ne senie tikumi, ne gods vairs nepamirgo,
Uz senču altāriem vissvētākiem tie tirgo.
Še tēvu zemi mīl un dzird to slavējam,
Lai tad visdārgāki to pārdotu pēc tam.
Kungs ,redzi- tauta ir tik pilna asins grēka,
Ka sevi atpestīt tai pašai pietrūkst spēka.
Bet, ja tu gribi, Dievs, lai gluži nepazūd
Šī tauta, kura jau pie dzīvas miesas trūd,
Tad nāc un žēlību tai rādi neredzētu:
No viņas simtu kauj, lai miljons dzīvot spētu!