E.Bastiņš par tautismu…..

https://www.draugiem.lv/blogs/post/Ernests-Brastins-par-tautismu-istais-un-neistais-t_13852915

Ernests Brastiņš par tautismu…….īstais un neīstais tautisms (nacionālisms).

Tāds pats ir arī pērkonkrustiešu redzējums, ne tādēļ. ka E. Brastiņš bija viens no pirmskara org. “Ugunskrusts”, pēc tā slēgšanas org.”Pērkonkrusts” veidotājiem, bet gan tādēļ, ka viņa viedoklis ir pieņemams.

“Īsts tautisms ir savienots ar veselīgu pašcieņu un pašmīlu. Šai teikumā vēl reizi jāuzsver vārds VESELĪGS.

Pašcieņa un pašmīla, kā kuras katras citas jūtas, var būt arī neveselīgas , tās var būt pārspīlētas vai arī panīkušas, vai citādi kā izvērstas.

Lai konstatētu tautisma neveselīgo patoloģisko stāvokli, nākas noteikt veselīga tautisma galvenās pazīmes. Un te nu jāsaka, ka veselīga pašcieņa nekad nepaceļas uz otra nicināšanas, un veselīga pašmīla neprasa cita ienīšanu. Īsts un veselīgs tautisms ir tāds, kas bez iemesla nenīst un nenicina citas tautas. Nevis no cilvēcības caur tautismu un mežonību, kā teica Grillparcers, ved šāds tautisms, bet gan no mežonības caur tautismu uz cilvēcību. “Būdams vācu nacionālists, nekad neesmu teicis nevienu naidīgu vārdu par citām tautām. Esmu vēlējis visu labāko savai tautai un to pašu arī kurai katrai citai, ” tā raksta kāds vācu patriots.

Protams ir ļaudis, kas nevar mīlēt savu tautu, nenoliedzot citas tautas. Taču veselīgs un īsts tautisms grib, lai citas tautas tiek ne vien pieciestas, bet arī atzītas un cienītas, patiesi mīlot tikai savu tautu. Tautismam, kam trūkst iecietības un cieņas pret citām tautām, ir neīsts un neveselīgs. Ja nacionālais egoisms netiek apvaldīts no nacionālās sirdsapziņas , tad nacionālisms var nonākt visdažādākās aplamībās. Viņš var palikt iedomīgs un pašpieticīgs, nicinošs un naidīgs .

Var notikt, ka kāda spēcīga tauta uz pārējām raugās kā uz mūžīgiem ienaidniekiem vai arī vēlas, lai citas tautas pārtautotos un ieplūstu šinī tautā……..”