Jūs gājāt cīņā ar karātavām
tik pārgalvīgi strauji, bet skaisti
un savas dzīves bez aprēķina triecāt pret rupjo betona dzelzi.
Tai bija jāsabrūk,
bet kā latviešiem bieži
savā dzīvē un cīņā
jāsastop nodevība…..
Jūs esat šīs tautas
šīs apjukušās tautas
pēdējie varoņi.
Bet viņa jūs nosodīs
( tāpat kā Žannu d Arku)
jo esat viņai par lielu.
Pēc tam jau jūs atminēs
apbrīnos, cienīs un godās
(tā pat kā Žannu d Arku)-
ja paši vēl dzīvos….
P. Rota.